Pulksteņu grozīšana

Visi divreiz gadā, katru gadu, piedzīvojam tās dienas, kad ir jāpagriež pulkstenis – vai nu vienu stundu uz priekšu vai atpakaļ. Tā ir pāreja no ziemas laika uz vasaras un otrādāk. Būtībā tā ir izdomāts, lai no rītiem būtu gaišāks. Ziemā, kā zināms ātri paliek tumšs, taču vasarā gaisma ir gandrīz līdz vēlam vakaram. Tāpēc, šad tad jāpielāgo pulkstenis, lai būtu gaišāks mums vēlamajā laikā. Vismaz tāda ir teorija. Praksē ļoti daudziem cilvēkiem šie laika grozīšana ļoti nepatīk. Nav jau nekāds brīnums, jo tas izjauc ierasto dienas ritmu. Protams, tā jau ir tikai viena stunda, taču to tomēr var just. Un ja tā padomā, tad tas ir nedaudz dīvaini – tas, ka no rītiem ir gaišāks. Būtībā jau kāda starpība, cik gaišs ir no rīta, kad liela daļa cilvēku dodas uz darbu. Patīkamāk būtu tad, ja vakarā būtu ilgāk gaišs – tad, kad visi nāk mājās no darba. Eiropas Parlaments šī gada februārī aicināja pārskatīt šo tā saukto tradīciju tieši tā iemesla dēļ, ka tas tomēr ietekmē cilvēkus un viņu veselību. Nesen arī notika Eiropas Savienības pilsoņu aptauja (to varēja brīvprātīgi aizpildīt Eiropas Komisijas mājaslapā), un rezultāti liecina par to, ka aptuveni 80% no aptauju aizpildījušajiem cilvēkiem, ir par to, lai pulkstenis netiktu grozīts. Pārējie iespējams bija tie, kuri šo laika maiņu tik ļoti neizjūt dažādu iemeslu dēļ, piemēram, tāpēc, ka strādā maiņu darbu, nevis tādu standarta darbu ar vienu un to pašu darba laiku. Ne tikai tas, ka no rītiem ir vairāk gaismas ir vienīgais iemesls laika griešanai – otrs iemesls ir enerģijas taupīšana. Principā pulksteņa griešana kā obligāts pasākums visā Eiropas Savienībā tika ieviests 2002. gadā – lai visas Eiropas Savienības valstīs viss notiktu vienādi. Eiropas Parlaments šo lietu pēdējā laikā ir tā cītīgāk papētījis, un nonācis pie secinājumiem, ka tas pats enerģijas ietaupījums ir pavisam niecīgs – tātad teorētiski nemaz nav tāda baigā iemesla, lai grieztu pulksteni. Patiesībā pat ir tieši pretēji – tieši cilvēki jūtas slikti pat vēl kādu laiku pēc pulksteņa griešanas. Un tās nav tikai grūtības piecelties nākamajā dienā vai nākamajā nedēļā. Bieži vien cilvēkiem šī iemesla dēļ rodas gan miega problēmas, gan aizkaitinājums, gan arī grūtības koncentrēties. Protams, laika grozīšana šādi neietekmē pilnīgi visus, kā arī ar laiku tas efekts zūd. Taču diezgan drīz jau atkal pienāk tas brīdis, kad ir jāgriež pulkstenis. Dažreiz tas arī var radīt dažādus pārpratumus, jo kāds var aizmirst par laika griešanu, tāpēc kaut ko nokavēt. Mūsdienās gan visi telefoni paši pagriež laiku, taču tāpat iekšēji ir tās šaubas – vai patiešām mans telefons rāda pareizo laiku, vai arī es nokavēšu darbu. Tas bieži vien rada nevajadzīgu stresu. Tā kā šī aptauja notikusi tikai nupat, augustā, tad nevar cerēt, ka tik ātri tiks pieņemts lēmums par to vai laika grozīšanu atcelt pavisam. Tā kā oktobris tuvojas, tad ir jāgatavojas laika griešanai, kaut gan varam cerēt uz to, ka Eiropas Parlaments paspēs pieņemt lēmumu, pirms šogad būs pienākusi tā oktobra diena, kad ir jāpāriet uz ziemas laiku. Jāņem vērā, ka daudzās pasaules valstīs šāda laika grozīšana nenotiek, un visi vēl ir dzīvi.

Kādas vakances pieejamas Eiropas Parlamentā

Eiropas Parlaments ir viena no ievērojamākajām iestādēm visā Eiropas Savienībā. Ir ļoti daudz cilvēku, kuri ļoti labprāt vēlētos tur strādāt, jo tā galu galā ir lieliska iespēja. Turklāt, šāda iespēja – strādāt Eiropas Parlamentā – nav nemaz tik nereāla, jo tur ir ļoti daudz darba iespēju un darba vietu. Nav obligāti jābūt deputātam un jākandidē parlamenta vēlēšanās, lai iegūtu tur iespēju strādāt. Patiesībā paši deputāti ir tikai ļoti niecīga daļa no visas lielās sistēmas – parastie darbinieki tur ir daudz vairāk. Pašlaik Eiropas Parlamentā strādā ap 8000 dažādu ierēdņu un citu darbinieku. Darba vide tur pavisam noteikti ir ļoti aizraujoša, jo tur pieņem darbiniekus no visām 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pats parlaments gan neatrodas vienā ēkā (būtu vajadzīga ļoti liela ēka, lai tajā satilptu tik daudz cilvēku), bet gan tas ir izbūvēts trīs galvenajās darba vietās – Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā, kā arī dažas darba vietas ir tādas, kur darbiniekiem nemaz nav jāmaina dzīvesvieta, jo ir iespēja strādāt vietējā birojā savā valstī. Lielu daļu darba vietu Eiropas Parlamentā aizņem ierēdņi. Ierēdņi lielākoties ir administratori, asistenti, sekretāri un kancelejas darbinieki. Visi ierēdņi tiek izvēlēti atklātos konkursos – gluži tāpat kā darba piedāvājumi tepat Latvijā. Tad vēl parlamentā pieņem pagaidu darbiniekus. Parasti šie darbinieki veic visdažādākos darba pienākumus, piemēram, ieņem kāda ierēdņa amatu uz laiku, palīdz kādai personai vai politiskajai grupai, vai arī ieņem tādu amata vietu, kurai ir tikai pagaidu statuss. Savukārt līguma darbinieki ir tādi darbinieki, kuri veic administratora atbalsta uzdevumus, kādu fizisku darbu, aizstātu ierēdņus vai pagaidu darbiniekus. Līgumdarbinieku pieņemšana darbā, laikam, ir vissarežģītākā, jo tā notiek trīs posmos. Tad ir tādi darbinieki kā reģistrētie deputātu palīgi. Tie ir cilvēki, kurus darbā pieņem paši deputāti – lai tie viņiem palīdzētu un asistētu nepieciešamajos jautājumos. Lai kļūtu par deputāta palīgu būs nepieciešams iziet cauri veseliem pieciem atlases posmiem. Un kā vēl viens darbinieku veids ir norīkotie valsts eksperti. Uz šāda veida darba vietu gan nav nemaz tik viegli tikt (ja salīdzina ar iepriekš minētajiem amatiem). Būtībā šie darbinieki lielākoties paši nepiesakās, bet viņi tiek norīkoti. Darba laikā viņi joprojām ir padoti savam oriģinālajam darba devējam, nevis pašam Eiropas Parlamentam. Viņiem darba devējs maksā algu, kā arī viņi saņem dienas naudu no Eiropas Parlamenta. Šīm vakancēm, protams, arī var pieteikties nosūtot pieteikumu, taču tad ir jābūt patiešām zinošam kādā vēlams specifiskā jomā, lai būtu kāda iespēja, ka pieņems darbā. Vēl vairāk un detalizētāk par visām šīm darba vietām un kā tās savā starpā atšķiras, var atrast un izlasīt EPSO vietnē – tā ir speciāla lapa tieši šādam nolūkam. Visa informācija ir pieejama visās dalībvalstu valodās, tāpēc ikviens var brīvi iepazīties ar visiem noteikumiem un procesiem, lai varētu kandidēt uz kādu no vakancēm. Eiropas Parlamentā var pieteikties ne tikai darbā, bet tur tiek piedāvātas arī dažādas prakses iespējas. Turklāt, šīs prakses ir arī apmaksātas, tā ka tas būs ne tikai labs ieraksts CV. Ja ir nepieciešamās prasmes, kā arī iespēja vajadzības gadījumā doties komandējumos, tad noteikti ir vērts izpētīt publiskotās vakances, jo pieredze Eiropas Parlamentā jebkurā citā darba vietā tiks augstu vērtēta.

Kas ir Eiropas Parlaments?

Ik pa laikam gadās dzirdēt kaut ko par Eiropas Parlamentu. Visbiežāk par to dzirdam ziņās vai lasām kādos ziņu portālos. Taču tā kā šis parlaments neatrodas Latvijā, tad rodas sajūta, ka tas ir kaut kur tālu, un uz mums tā īsti nemaz neattiecas. Taču patiesībā Eiropas Parlaments ir svarīga iestāde ikvienam, kurš dzīvo kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šajā parlamentā tiek ievēlēti deputāti no pilnīgi visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šie deputāti savukārt pārstāv savas valsts intereses. Eiropas Parlaments pieņem dažādus Eiropas Savienības tiesību aktus, kuri ir saistoši visām dalībvalstīm. Tieši tāpēc šis parlaments ir tik nozīmīgs. Kā jau daudz kas, arī Eiropas Parlamenta nozīme un loma ir laika gaitā stipri vien mainījusies. Šobrīd šis parlaments ir izaudzis un attīstījies diezgan liels – tam ir arvien vairāk jomu, par kurām atbildēt, tāpēc tas attiecīgi ir daudz nozīmīgāks nekā pirms gadiem 10 vai 20. Pašā sākumā parlamenta jeb asamblejas loma bija vairāk tendēta tieši uz uzraudzību, taču mūsdienās Eiropas Parlamenta galvenais uzdevums ir pārstāvēt savu iedzīvotāju intereses, nevis tikai to visu uzraudzīt. Galvenā parlamenta funkcija šobrīd ir dažādu normatīvo aktu pieņemšana, taču Eiropas Parlaments atbild arī par dažādu Eiropas Savienības iestāžu uzraudzību, kā arī cilvēktiesību veicināšanu. Turklāt, Eiropas Parlaments atbild par cilvēktiesību veicināšanu gan pašā Eiropā, gan arī citur pasaulē. Parlaments darbojas kopā ar Padomi, un abi kopā pieņem dažādus likumus, veic grozījumus, kā arī pieņem lēmumus par Eiropas Savienības budžetu. Turklāt, Eiropas Parlaments sadarbojas ar visu dalībvalstu vietējiem parlamentiem. Eiropas Parlamentam ir ļoti nozīmīgas daudzas lietas ne tikai cilvēktiesību aizstāvēšana un popularizēšana. Parlaments arī veicina un cīnās par demokrātiju, taisnīgām vēlēšanām un vārda brīvību. Būtībā jau tas viss ietilpst tajās pašās cilvēktiesībās. Lai darbotos Eiropas Parlamentā, protams, ir jāpārvalda angļu valoda. Būtībā jau jo vairāk valodu zini, jo labāk. Taču darba valoda šajā parlamentā lielākoties ir angļu valoda. Protams, oficiālās Eiropas Savienības ir visas tās valodas, kuras ir oficiālās valodas katrā dalībvalstī. Taču angļu valoda ir visbiežāk izmantotā saziņas valoda, lai visi varētu vieglāk saprasties. Taču Eiropas Parlamentā darbojas ļoti daudz tulki, kuri palīdz ne tikai ikdienas darbā, bet arī iztulko pieņemtos tiesību aktus valsts valodā. Arī Eiropas Parlamentā, tāpat kā citos parlamentos, regulāri notiek sēdes jeb plenārsesijas, kurās parlamenta deputāti piedalās debatēs un pieņem tiesību aktus. Eiropas Parlamenta darbība ir noteikta un aprakstīta reglamentā, kas nosaka visu arī par iekšējo darbību un struktūru. Parlaments gan nesastāv tikai un vienīgi no deputātiem. Parlamenta sastāvā darbojas arī dažādas politiskās grupas, komitejas, delegācijas, politiskās struktūrvienības un sadarbības grupas. Pavisam kopā Eiropas Parlamentā tiek ievēlēts 751 deputāts. Šos deputātus ievēlē vēlēšanu ceļā, un ievēlētie deputāti kļūst par parlamenta deputātiem uz 5 gadiem. Deputātu skaits no katras dalībvalsts ir atšķirīgs. Tas ir proporcionāli atkarīgs no dalībvalstu iedzīvotāju skaita. Taču katra dalībvalsts var pati izlemt kādā veidā organizēt šo deputātu ievēlēšanu savā valstī. Eiropas Parlaments ir ļoti prestiža vieta, kur strādāt un nokļūt, tāpēc nav pārsteigums, ka daudzi deputāti vēlas tur nokļūt. Tas noteikti ir daudz labāk, nekā būt par deputātu savā valstī. Vismaz lielākajai daļai tā noteikti šķiet. Kā arī šāda pieredze ir visnotaļ iespaidīga arī turpmākajā dzīvē.

Eiropas Parlaments un pasta sūtījumi

Pasts mūsdienās darbojas ļoti aktīvi. Kaut gan šobrīd mazāk tiek sūtītas vēstules, taču lielu daļu pasta sūtījumu aizņem dažāda veida paciņas. Cilvēki iepērkas internetā vai arī saņem sūtījumus no radiem un draugiem visā pasaulē. Protams, ka par pasta pakalpojumiem ir jāmaksā. Izmaksas atkarīgas no valsts, uz kuru vēlies nosūtīt (Latvijas gadījumā – vai tā valsts ir Eiropas Savienībā vai nav), kā arī no paciņas svara. Taču Eiropas Parlaments ir pievērsies arī pasta sūtījumu cenām, t.i., ir vēlme izveidot interneta vietni, kur būtu iespējams salīdzināt šo pakalpojumu cenas. Tiem, kuri nodarbojas ar paciņu piegādāšanu, turpmāk būs jāsniedz zināma informācija, piemēram, par izmaksām, kuras ir piemērotas visvairāk izmantotajiem pakalpojumiem. Pēc šādas informācijas saņemšanas, interneta vietnē publicēs šos skaitļus, lai pilnīgi visi varētu iepazīties ar šīm summām. Šāda salīdzināšana nepieciešama, lai veicinātu konkurenci un pasta sūtījumu piegādātāji neuzliktu pārmērīgi augstu cenu. Salīdzinot cenas, patērētāji var izvēlēties sev izdevīgāko pieejamo variantu – nav jāpārmaksā par pakalpojumu. Šāds risinājums ir pieņemts tāpēc, ka diezgan daudzi cilvēki ir pārdomājuši par iepirkšanos internetā, jo pasta piegādes izdevumi bijuši pārlieku augsti (ja tie būtu zemāki, tad viņi šo pirkumu būtu veikuši). Bieži vien sūtījuma izmaksas pat pārsniedza pašas preces cenu. Cilvēki bieži vien iepērkas internetā, jo tur bieži vien var atrast vēlamo preci par izdevīgāku cenu nekā vietējā veikalā, taču, ja piegāde maksā nenormāli daudz, tad nekāda izdevīguma tur vairs nav. Protams, ka lielākās pilsētās ir diezgan daudz opciju – gan pasts, gan dažādas kurjeru firmas. Taču attālākos reģionos bieži vien ir tikai viena opcija – tātad nav izvēles iespēja. Vai nu sūti par tādu summu kādu tev prasa, vai nesūti nemaz. Šī informācija, kas jāsniedz par sūtījumu cenām, attiecas uz tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas vairāk kā vienā valstī, kā arī nodarbina vismaz 50 darbinieku. Ar šo noteikumu palīdzību tiks veicināta uzņēmējdarbība tieši interneta vidē. Eiropas Savienībai ir svarīgi, lai dažādas preces savā starpā apmainītos, taču tieši sūtīšanas izmaksu dēļ tas bieži vien nenotiek un var bremzēt biznesu. Daudzi izvēlas savu veikalu atvērt tieši internetā, jo tā sanāk izdevīgāk, kā arī pircēju loks tad ir daudz lielāks. Piemēram, ja cilvēks dzīvo kādā nelielā ciematā, kur dzīvo nepilns 1000 iedzīvotāju – loģiski, ka viņa veikalā tik daudz cilvēku nebūs (īpaši tad, ja tas nav pārtikas veikals). Taču, ja ir internetveikals, tad par klientu var kļūt praktiski jebkurš planētas iedzīvotājs, jo mūsdienās jau var aizsūtīt sūtījumu uz jebkuru valsti (protams, sūtījuma saturam ir jāatbilst noteikumiem). Tā kā Eiropas Parlamentā pieņemto lēmumu spēkā stāšanās nav nemaz tik raita, tad mēs joprojām gaidām, kad kaut kas šajā jomā notiks. Tas tomēr ietekmē ļoti daudz cilvēku – gan tos, kuri kaut ko internetveikalos tirgo, gan tos, kuri vēlas internetveikalos iepirkties. Bieži vien internetā var nopirkt tādas preces, kuras savas valsts vietējos veikalos nemaz nepārdod. Tāpēc šāda veida tirdzniecība ir tikai apsveicama. Taču pasūtījumu piegādātāji bieži vien izmanto tādas situācijas, jo ja cilvēkam nav izvēle, bet prece ir obligāti vajadzīga, tad jau cilvēks maksās arī to augsto cenu. Ir ļoti apsveicami, ka Eiropas Parlaments ir pievērsies arī šādiem jautājumiem – atliek vien gaidīt rezultātus.

Eiropas Parlaments pret plastmasas pudelēm

Eiropas Parlaments pieņem daudz dažādu lēmumu, kas attiecas uz visu Eiropas Savienību. Loģiski, ka šie lēmumi ir par visām iespējamajām tēmām. Paši deputāti, protams, nav speciālisti visās šajās jomās, taču tāpēc ir dažādas komisijas un eksperti, kuri pārzina attiecīgās jomas, un par tām var informēt citus, kā arī izstrādāt dažādus likumprojektus. Šobrīd ļoti aktuāli ir dažādi ekoloģijas jautājumi un vides problēmas. Plastmasa kā tāda jau kādu laiku ir problēma. No vienas puses tas ir izturīgs un labs materiāls, kam var atrast daudz dažādu pielietojumu, taču no otras puses, tas ļoti ilgi sadalās, tāpēc vide tiek pamatīgi piesārņota. Arī Eiropas Parlaments domā par šīm lietām, tāpēc ir doma no nākamā gada vairs neizmantot plastmasas pudeles, kurās ir ieliets ūdens. Būtībā jau arī ūdenī, kas ir iepildīts plastmasas pudelēs var nonākt kādas kaitīgas vielas, taču, piemēram, no stikla pudeles nekas tāds dzērienā nenonāk. No plastmasas pudeles, protams, neizdalās nekas tik indīgs, ka cilvēki no tā uzreiz mirtu, taču ir liela iespēja, ka kaut kādu efektu tas tomēr atstāj. Tā, piemēram, Eiropas Parlamenta prezidents ir izdomājis (ne viens pats, protams), ka visās Eiropas Parlamenta ēkās vairs no nākamā gada nebūs pieejams ūdens, kas pildīts plastmasas pudelēs. To vietā visās šajās ēkās izvietos dzeramā ūdens strūklakas – tādas bieži ārzemēs varam redzēt uz ielām. Latvijā gan kas tāds, diemžēl, pagaidām nav. Protams, ka ieviest tādu normu kā plastmasas pudeļu aizliegums kā tāds būtu diezgan neiespējami, jo Eiropas Savienībā ir daudz valstu, un līdz ar to arī ļoti daudz plastmasas pudeļu. Taču Eiropas Parlaments var rādīt piemēru citiem – gan dalībvalstu oficiālajām iestādēm, gan visiem citiem. Visur sabūvēt tādas dzeramās strūklakas arī nav nemaz tik vienkārši, taču varētu plastmasas pudeles aizvietot kaut vai ar stikla pudelēm. It kā varētu likties, ka tas, ka Eiropas Parlamenta ēkās nelietos plastmasas pudeles, neko daudz nemainīs, taču tā tas gluži nav. Piemēram, var paskatīties uz statistikas datiem – pagājšgad dažādos Eiropas Parlamenta pasākumos (tieši Strasbūrā un Briselē) patērēja aptuveni miljons šādu plastmasas ūdens pudeļu. Turklāt, cīņa ir ne tikai pret plastmasas pudelēm, bet arī pret citiem izstrādājumiem, piemēram, plastmasas šķīvjiem, vates kociņiem, salmiņiem un citām precēm, kuras reāli var aizstāt ar tādiem pašiem priekšmetiem, kuri ražoti no videi draudzīgiem materiāliem. Būtu diezgan neprātīgi mēģināt aizliegt vai samazināt kāda ikdienā vajadzīga produkta lietošanu, ja tam nebūtu reālas alternatīvas. Šāda aktivitāte ir sākusies, jo plastmasas atkritumu ir ļoti daudz. Tie kaitē gan dabai, gan dzīvniekiem, kas tajā atrodas. Un, protams, arī cilvēkiem tā rezultātā. Ja samazinātu plastmasas izstrādājumu patēriņu, tad arī šie atkritumi vairs nebūtu nemaz tik daudz. Protams, ka pavisam no tiem tikt vaļā nebūs iespējams. Vismaz ne tuvākajā nākotnē. Varbūt pēc kādiem gadiem 100 vai 1000 būs izgudrots kāds videi draudzīgs materiāls, no kura varēs ražot pilnīgi jebko. Vai arī būs kāda laba metode kā labi pārstrādāt plastmasu, lai to iznīcinātu pavisam (neradot nekādus kaitīgos izgarojumus) vai arī to pārveidotu par kādu citu priekšmetu. Šobrīd ir tā kā ir un katram ir jācenšas samazināt plastmasas izstrādājumu patēriņš savā ikdienā. Ir jāņem piemērs gan no Eiropas Parlamenta, gan apkārtējiem cilvēkiem.

Eiropas Parlamenta struktūra

Eiropas Parlaments ir kas līdzīgs mūsu vietējam parlamentam jeb Saeimai, tikai tas ir daudz lielāks un ietekmē visu Eiropas Savienību, ne tikai vienu valsti. Taču savā būtībā tas ir gandrīz tāds pats parlaments kā jebkurš cits. Arī Eiropas Parlamentā ir priekšsēdētājs. Šajā amatā cilvēku ieceļ (vēlēšanu ceļā) uz diviem ar pusi gadiem – visai dīvains termiņš. Šāds termiņš ir tāpēc, ka konkrētais parlamenta sasaukums tiek ievēlēts uz 5 gadiem, bet priekšsēdētājs tiek iecelts uz pusi no šī laika – tātad 2,5 gadi. Parlamenta priekšsēdētājs pārstāv parlamentu dažādās starptautiskajās attiecībās, kā arī attiecībās ar visām pārējām Eiropas Savienības iestādēm. Papildus tam, priekšsēdētāja uzdevums ir arī pārraudzīt pašu parlamenta darbu – vai viss notiek tā kā noteikts parlamenta reglamentā. Viens no svarīgākajiem priekšsēdētāja uzdevumiem ir parakstīt Eiropas Savienības budžetu, kuru ir pieņēmis parlaments. Tikai pēc tam, kad priekšsēdētājs ir to parakstījis, tas stājas spēkā. Lielāko daļu parlamenta, protams, aizņem deputāti. Kopā ir 751 deputāts no visām 28 (šobrīd) Eiropas Savienības dalībvalstīm. Katru valsti pārstāv noteikts deputātu skaits – proporcionāls valsts iedzīvotāju skaitam. Deputātus ievēlē tāpat kā lielākajā daļā Eiropas valstīs – vispārējās vēlēšanās. Katras valsts iedzīvotāji ievēlē tieši savas valsts pārstāvjus, kuri dosies strādāt uz Eiropas Parlamentu uz nākamajiem pieciem gadiem. Šādā veidā parlamenta deputātus ievēlē jau kopš 1979. gada. Šajā parlamentā deputāti arī apvienojas dažādās politiskajās grupās. Šīs politiskās grupas tiek veidotas pēc šo deputātu politiskās pārliecības, nevis pēc valstiskās piederības. Pašlaik Eiropas Parlamentā ir 8 šādas politiskās grupas. Vienā grupā ir jābūt vismaz 25 cilvēkiem, kā arī šiem deputātiem ir jāpārstāv vismaz viena ceturtā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu. Kā arī viens deputāts nedrīkst darboties vairāk kā vienā šādā grupā. Taču deputātu pienākums nav iesaistīties kādā politiskajā grupā – tai var pievienoties pēc brīvas izvēles. Bez politiskajām grupām deputāti veido arī komitejas. Katra komiteja ir specializējusies kādā konkrētā jomā. Kopumā parlamentā darbojas 20 šādas komitejas. Vienā komitejā var būt no 25 līdz 73 deputātiem. Šīs komisijas pārsvarā izstrādā, groza, kā arī pieņem dažādus likumu priekšlikumus. Šīs ir pastāvīgās komitejas – tās darbojas visu laiku, taču parlaments var izveidot arī pagaidu komiteju, kuras uzdevums būs risināt kādu specifiskāku jautājumu vai izmeklētu kādu pārkāpumu. Eiropas Parlamentā darbojas arī delegācijas – tās lielākoties uztur attiecības, kā arī apmainās ar informāciju ar parlamentiem, kuri atrodas ārpus Eiropas Savienības. Arī šīs delegācijas ir vairākas, un katra dara ko citu. Eiropas Parlamentā ir tādas delegācijas kā piemēram apvienotā, parlamentārās sadarbības utt. Katrai no šīm delegācijām ir savs mērķis, kā arī sava sfēra, par ko tās atbild. Vēl Eiropas Parlamentā ir iespējams veidot sadarbības grupas. Šādas grupas tiek veidotas, lai deputāti varētu apmainīties ar dažādiem viedokļiem, kā arī lai tiktu veicināta saziņa starp deputātiem. Patiesībā šīs sadarbības grupas nav daļa no parlamenta struktūrvienībām – tas nozīmē, ka tās nav oficiālas. Tie ir kā tādi interešu klubiņi brīvajam laikam – vismaz kaut kas uz to pusi. Patiesībā darbība šajā parlamentā ir ļoti interesanta, jo tajā darbojas cilvēki no visas Eiropas – tas arī ir viens no iemesliem kāpēc arī viņiem pašiem tas ir tik interesanti. Ikviens, kuram ir iespēja tur strādāt, viennozīmīgi gūst milzīgu pieredzi.